Februāris ir rakstnieces Margaritas Stārastes dzimšanas mēnesis. Šogad atzīmējam Margaritas Stārastes 105.dzimšanas dienu. No 11.februāra līdz 14.februārim bibliotekāre Ginta Amantova apmeklēja 1.a un 1.b klasi. Skolēni tika iepazīstināti ar Maragaritas Stārastes interesanto dzīvi un daiļradi, kopīgi lasījām pasaku “Pelēkais namiņš. Pēc pasakas izlasīšanas bērni aizpildīja, bibliotekāres sagatavotās, darba lapas, kā arī paši veidoja savas ilustrācijas.

13.februārī Margaritu Stārasti iepazina arī 5.a klase. Skolēni risināja krustvārdu mīklu, kurā bija ietverti fakti par Margaritas Stārastes dzīvi un daiļradi. Pēc tam katrs varēja izmēģināt savus spēkus uzdevumā, kur no dotajiem vārdiem bija jāsaliek rakstnieces darbu nosaukumi.

Mūsu skola šajā gadā piedalās Latvijas mēroga lasīšanas veicināšanas pasākumā “Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība.” No 11.februāra līdz 15.februārim lasīšanas sacensības notika piektajās un sestajās klasēs. Lasījumam bija izvēlēti  gan klasikas darbi, gan jaunākā literatūra. Labākie lasītāji tika izvirzīti skolas konkursam.

Janvāris ir Vinnija Pūka autora Alana Aleksandra Milna dzimšanas dienas mēnesis. Atzīmējot šo notikumu, 1.a klase tika iepazīstināta ar Vinnija Pūka rašanās vēsturi. Grāmata ir veltīta autora sievai, bet rakstīta rakstnieka dēlam. Noskaidrojām kā slavenajam lācim tika dots  Vinnija  Pūka vārds. Stundas gaitā bibliotekāre lasīja fragmentus no grāmatas “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Pēc tam skolēnus aicināja aprakstīt un ilustrēt savas mīļākās rotaļlietas piedzīvojumus. Bērni ļoti labprāt dalījās ar stāstiem par savām mīļlietiņām.

                                                                                                                            Bibliotekāre G.Amantova

Skolas bibliotēka novembrī saņēma  dāvinājumu – 10 galda spēles.

Lai iepazīstinātu  skolēnus ar spēlēm, bibliotekāre Ginta Amantova no 26.- 30.novembrim  apmeklēja klases un kopīgi izspēlēja jauniegūtās spēles.

Skolēni jutās ļoti priecīgi un ieinteresēti par novadītajām nodarbībām.

Bibliotekāre aicināja bērnus apmeklēt bibliotēku, lai  izmantotu brīvo laiku saturīgi un lietderīgi, izspēlējot dažādas galda spēles.

Gadskārtējā Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa šogad notika no 12. līdz 18. novembrim. Mūsu skola aktīvi piedalījās kopīgajos literatūras lasījumos. Bibliotekāre apmeklēja 1. – 5.klasi, skolēni ar interesi uztvēra izvēlētos literatūras fragmentus. Šis projekts ir unikāls ar to, gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēkās un skolās, vienlaicīgi tika iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Šī gada Ziemeļvalstu literatūras nedēļas tēma bija „Ziemeļvalstu varoņi” un varoņu tēma caurvij visus izvēlētās literatūras fragmentus.

                                                                 Bibliotekāre G.Amantova

Pirmdien 5.novembrī 1.a klase  iepazina mīklu minēšanas un sacerēšanas noslēpumus.

Nodarbības mērķis bija paplašināt skolēnu vārdu krājumu ar īpašības vārdiem, attīstīt bērnos spēju domāt asociācijās, atraisīt iztēli. Stundu vadīja bibliotekāre Ginta Amantova sadarbībā ar klases audzinātāju Andretu Rasmussenu.

Nodarbības tēma: “Rudens veltes mīklās un atminējumos”. Stundas sākumā skolēni zīmēja to, kā saprot mīklas atminējumu. Darba gaitā izpētīja pareizos atminējumus, attiecīgie priekšmeti bija apskatāmi, aptaustāmi. Skolēni iepazina, ka dažādām mīklām var būt viens atminējums. Bērni atkārtoti uzzīmēja mīklas atminējumu un bija pārsteigti, cik atšķirīgi ir zīmējumi.

 Darba gaitā notika arī grupu darbs, kurā katrs izstāstīja savu sacerēto mīklu grupas biedriem. No grupas izvirzīja vienu labāko mīklu, kuru izstāstīja klasei.  Kopīgi secinājām, kas ir izdevies veiksmīgi, kas ne tik ļoti.

 Noslēgumā klase nobalsoja par veiksmīgāko mīklu - ”Oranža meitiņa, zaļi mati”.

Bibliotekāre G.Amantova

Sagaidot K. Barona dzimšanas dienu, 31.oktobrī 5.un 6.klašu aktīvākie skolēni piedalījās tautasdziesmu maratonā. Jau tradicionāli kolēni no galvas skaitīja latvju dainas. Šogad piektklasnieki  izmēģināja prasmi četrrindes arī izdziedāt.

Kā sarunā pēc tautasdziesmu skandēšanas atzina paši skolēni, ir bijis pamācoši ieklausīties citos. Marta Stafecka, Kārlis Sietiņš un Estere Vāvere saņēma skolotāju uzslavas par dainu izvēli.

Lai skolēni izjustu tautasdziesmu burvību, šādi pasākumi jāorganizē arī  turpmāk.

                                                                                                                                                     Skolas bibliotekāre G.Amantova

      3.oktobrī 1.a klases skolēni piedalījās bibliotēkas stundā. Skolēnus bibliotekāre iepazīstināja ar bibliotēkas noteikumiem, ar grāmatu saņemšanas un nodošanas kārtību.Bērni labprāt iepazinās ar dažādām grāmatām, kas atrodas bibliotēkā un ieguva informāciju par citiem pakalpojumiem, ko  sniedz skolas bibliotēka.
       Stundas noslēgumā katrs bērns izkrāsoja burtiņu klases izstādei.

     Kopš 1965.gada,Raiņa simtgades, Latvijā septembris ir Dzejas dienu laiks. Dzejnieki dodas pie lasītājiem.Vienai no viņu saimes-dzejniecei Inesei Zanderei- šogad septembrī apaļa jubileja,tādēļ 5.-6.klašu skolēni neklātienē tikās ar autori. Lai radošā literatūras stunda organizētāk aizritētu, skolas bibliotekāre, ļaujot izvēlēties krāsainas lapiņas, izveidoja komandas. Skolēni noklausījās savu literatūras skolotāju stāstījumu par darbīgo kultūras darbinieci un tad centās iedoto tekstu papildināt ar faktiem,ko atcerējās no tikko vēstītā. Ar interesi viņi no atsevišķām rindiņām centās atjaunot I. Zanderes dzejoļus un atrast tiem pareizos nosaukumus.
     Ne tikai ar bažām, bet arī ar atbildības sajūtu piektklasnieki un sestklasnieki, citam komandā palīdzot, veica radošo darbu. Tapa dzejolis (akrostihs)-katras rindas sākumā I. Zanderes vārda un uzvārda burts. Kaut uzdevums grūts, jaunie dzejdari ritmiski, ar atskaņām, bez tām rakstīja savas vārsmas.
  "Bija interesantāk, nekā es gaidīju," stundas izskaņā atzinās 6.A klases skolēns K. Lapšāns.

                                                                                                                   Latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Pētersone

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki veido literatūras nozares virtuālo resursu literatura.lv, kurā bez mūsdienu literatūras aktualitātēm un procesa fiksēšanas, rakstnieku video portretiem u. c. ietilpst arī apjomīga un lietpratīgi izveidota Latvijas literatūras darbinieku un literāro darbu datubāze (no 16. gadsimta līdz mūsdienām).

literatura.lv datubāze regulāri tiek papildināta ar jaunāko informāciju par latviešu literatūras jaunizdevumiem un aktuāliem notikumiem (lasījumiem, konferencēm, izstādēm, semināriem u. tml.) Latvijā un ārvalstīs.

Jebkurš — skolēns, students, pētnieks, vienkāršs lasītājs — varēs izmantot dažādas meklēšanas iespējas , lai atrastu sev nepieciešamo informāciju par latviešu literatūru, autoriem, daiļradi vai atsevišķiem darbiem, dzīves datiem un dzīves vietām, kā arī paraudzīties uz latviešu rakstniecību dažādu faktu, kultūrdzīves kontekstā un sakarībās, līdztekus tam izzinot arī jaunāko latviešu literatūras dzīvē.

Vortāls balstīts LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku agrāk veiktajos pētījumos un sagatavotajās datubāzēs : "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992, atk. un papild. 2003), "Latviešu romānu rādītājs. 1873–2013" (1997, atk. un papild. 2014, sast. A. Rožkalne un R. Briedis), "Latviešu dzejoļu krājumu rādītājs" (2010, sast. H. Akatova), "Latviešu lugu rādītājs" (2013, sast. V. Hausmanis), "Latviešu īsprozas rādītājs" (2015, sast. P. Daija).

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs garamantas.lv no 2014. gada nogales ir visiem brīvi pieejama platforma, kurā iespējams apskatīt un iepazīt LFK gadsimtu senos glabātos rokrakstus, audio materiālus un attēlus, kā arī pašiem iesaistīties digitālā arhīva papildināšanā.

Tāda ir mana garīgā stāja. Es to kopju. Es izkopju sevi. Lai es pats sev varētu ticēt un citi uz mani varētu paļauties,"  tā Imants Ziedonis.

        Lai  atraisītu sevī radošumu, gara mundrumu un domas skaidrību, lai izzinātu sevi un savas saknes, lai labāk iepazītu savu zemi un tās vēsturi, jaunus cilvēkus un jaunas idejas, savas garīgās stājas izkopšanā jāiegulda darbs (dažkārt sūrs, grūts un laikietilpīgs). Taču kā ikviens labi un ar mīlestību padarīts darbs tas priecēs ar rezultātu, gandarīs par paveikto.

       Tāpēc aicinām Cēsu 1.pamatskolas skolēnus, vecākus un arī vecvecākus, skolotājus un skolas darbiniekus, gaidot mūsu mīļās Latvijas 100. dzimšanas dienu, doties savas zemes un tautas, tās vēstures un rakstura, bet līdz ar to arī sevis un savas varēšanas iepazīšanas piedzīvojumā.

1. Atrodi latviešu autora prozas darbu (romāns, stāstu krājums, publicistika u.c.), kurus vēl neesi lasījis un kurā darbība notiek Latvijā. Ja grūti izvēlēties, jautā padomu literatūras, vēstures skolotājām, bibliotekārēm, vecākiem!

2. Izlasi grāmatu!

3. Lasāmo grāmatu skaits nav ierobežots. Priecāsimies, ja kopā izlasīsim vairāk nekā 1000 grāmatu.

4. Pieraksti grāmatas autoru, nosaukumu, 2-3 teikumos, tavuprāt, svarīgāko no izlasītā.

5. Lai pierakstītu šo informāciju, saņemsi speciāli veidotu kartīti (tās dažādām lasītāju grupām būs atšķirīgās krāsās).

6. No šīm krāsainajām kartītēm veidosim neparastu Latvijas dzimšanas dienas dāvanu.

7. Par izlasītajām grāmatām pārdomās varēsi dalīties literatūras, vēstures, klases stundās.

Cēsu 1.pamatskola no 27.marta līdz 31.martam piedalījās projektā  “Baltu valstu literatūras nedēļa”.

Šajā nedēļā bibliotēkā un mācību stundās runājām, lasījām, pievērsām uzmanību Lietuvai, tās kultūrai, literatūrai.

Bērnu darbu izstāde ir apskatāma bibliotēkā.

Bibliotēkā 20. un 21.februārī 1.-4.klases skolēni  kopīgi lasīja  Māras Zālītes grāmatu “Mamma un tētis kūrortā”. Bērni zīmēja darbus par izlasīto grāmatu un veidoja kopīgu izstādi, kas ir apskatāma bibliotēkā.

5.-9.klases skolēni piedalās krustvārdu mīklu konkursā par Māras Zālītes dzīvi un daiļradi. Konkursa noslēgums notiks 23.februārī.

21.02.2017.