Priekšsēdētāja: Laura Geidāne

Rakstvede: Marta Nakurte

Fotogrāfs: Agnese Briņķe Keita Luīze Šeršņova

Žanna Rubene  Rasa Raiskuma  Ernests Dumpis Sindija Salome Rutka Evelīna Lāce Elīna Ulme

Skolotājas: Līga Ābola - Bērziņa  Ieva Jemste Inese Kaula

Direktore: Antra Avena

25. janvārī Ekoskolu pedagogiem norisinājās mācības LIFE Waste To Resources projekta ''No atkritumiem uz resursiem'' ietvaros!

No mūsu skolas mācībās piedalījās Līga Ābola - Bērziņa

Vairāk kā 60 Ekoskolu pedagogu no visas Latvijas atskatījās uz paveikto mācību semestra laikā, izvērtēja gūto pieredzi un apguva, kā turpināt veiksmīgi īstenot projekta aktivitātes par aprites ekonomiku.

30. janvārī Ekopadome tikās lielajā ziemas sēdē, lai izvērtētu paveikto un plānotu atlikušās ziemas aktivitātes:

• Izvērtēja atkritumu auditā paveikto un dalījās ar savām idejām.
• Plānoja sadarbības aktivitāti - kopīgu biešu kūkas cepšanu 6. februārī 
• Plānoja Silto džemperu dienas norisi 9. februārī
• Dienas bez atkritumiem norises aktivitātes martā.
• Sadalīja veicamos darbiņus.

Cēsu 1.pamatskola ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Vides izglītības fondu par projekta “ Atkritumi kā resursi Latvijā” aktivitāšu īstenošanu. Eko padomes aktīvisti kopā ar skolotāju Līgu Ābolu -Bērziņu no 15.01.-19.01.2024. veica atkritumu auditu.

Secinājumi:

Gaiteņos 3. stāvā maz tiek mesti atkritumi. Klasēs daudz met depozīta pudeles miskastēs. Bija ļoti daudz ēdiena iepakojumu. Daudz depozīta pudeles. Nedēļas ietvaros pārsteidza mazais kopējo atkritumu daudzums.Pārsteidza nelielais atkritumu daudzums klašu telpās. Žēl, ka daudz ir piena pakas.

Ieteikumi:

Šķirot citu stāvu piemēram: Salīdzināt atkritumu daudzumu tajā pašā stāvā vai arī veikt kādā citā stāvā. Vajadzētu salīdzināt šo pašu stāvu. Mums ir jāiekļauj vairāk jauniešu audita veikšanā.

Decembra sākumā 9. klases skolnieces Laura Geidāne un Marta Nakurte piedalījās Jauno vides reportieru misijā "Bioreģions".

Jaunieši intervēja vietējos iedzīvotājus, pētīja un veidoja foto, rakstu un video reportāžas par Gaujas Nacionālā parka bioreģiona vides problēmām un risinājumiem.

Jauniešu darbi tika apkopoti vienā saitē.

https://jvr.lv/2024/01/16/gaujas-nacionala-parka-bioregiona-vides-problemas-un-risinajumi-jauniesu-acim/

Dabas daudzveidības straujā samazināšanās un bioloģiskās daudzveidības krīze prasa tūlītējus risinājumus, un viens no tiem ir dabas kapitāla jēdziena iedzīvināšana mūsu dzīves procesos, lai piešķirtu dabai un tās vērtībām tikpat lielu nozīmi kā ekonomiskajam kapitālam. Lai veicinātu izpratni par dabas kapitāla jēdzienu un diskusiju ceļā meklētu veidus, kā to iekļaut mūsu ikdienas apziņā un norisēs, Latvijas Dabas fonds ir sācis sadarbību ar trīs pašvaldībām. Šajās pilotteritorijās - Cēsīs, Madonā un Kuldīgā, notiks lekcijas un diskusijas par dabas kapitālu, kā arī tiks izveidoti dabas kapitāla demonstrācijas objekti.

Cēsu 1.pamatskolā notika aizraujoša nodarbība 6.a un 7.a klasēm "Daba mūsu tuvumā".

"Daba mūsu tuvumā" bija neaizmirstams piedzīvojums, kas sniedza ne tikai prieku, bet arī jaunas zināšanas. Kopā ar klases biedriem un dabas ekspertiem devāmies pastaigā pie gravas, kas atradās tuvumā mūsu skolai. Saņēmām uzdevumu "Ko jūs vēlētos uzlabot?" un kopā ar klasi izdomājām, kā pilnveidot  gravu . Pēc tam mēs visi kopā atgriezāmies skolā, kur uz papīra fiksējām savas lieliskās idejas un tās prezentējām. Daži ierosināja pievienot makšķerēšanas vietu, citi – izaudzēt ārstnieciskos augus. Šis bija aizraujošs ceļojums pa dabas un radošuma ceļiem. Pat beigās mums bija prieks saņemt koka sēklu zīmuļus kā simbolisku atzinību par mūsu ieguldījumu. Ļoti aizraujošs un mācoties bagātinošs piedzīvojums!"

Cēsu 1.pamatskola ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Vides izglītības fondu par sadarbību projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) aktivitāšu īstenošanā.

Sadarbības līgums noslēgts līdz 2026.gada 31.decembrim. Šajā laikā skola apņemas:

aprobēt projektā izstrādātos materiālus - nodarbību plānus "No atkritumiem uz resursiem", metodisko materiālu "7 soļi ceļā uz atbildīgu resursu patēriņu" un atkritumu audita mājaslapu, īstenojot mācību stundas un ārpusstundu aktivitātes par aprites ekonomiku, izvērtējot rezultātus, sniedzot atgriezenisko saiti un apkopojot labās prakses piemērus,

nodrošināt vismaz viena skolas pārstāvja piedalīšanos projekta īstenotās mācībās un forumos,

plānot un iespēju robežās īstenot rīcības visas izglītības iestāde līmenī, kas samazina iestādē radītos atkritumus un vecina sadzīves atkritumu pārstrādi, kā arī sekmē izpratni par aprites ekonomiku un saistīto individuālo rīcības maiņu,

iesaistīt bērnus pasākumu plānošanā un īstenošanā, kas pievērš uzmanību un veicina izpratni par vides aizsardzības pasākumu nozīmi, kā arī plašāku skolas un sabiedrības izpratni par aprites ekonomiku un ar to saistītajiem principiem.

2023.gada 13. septembrī EKO padomes jaunietes piedalījās EKO skolu apbalvošanas pasākumā Nacionālajā Bibliotēkā, Ziedoņa zālē.

Šo pasākumu atklāja Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris Unas Stades vadībā.

Uz pasākumu vajadzēja sagatavot video par aprites ekonomiku skolā un apkārtēja vidē, kuru demonstrēja pasākuma laikā.

Noslēgumā, sadarbojoties ar brīvrunas projekta reperiem, tika veidota EKO skolas dziesma.

Saņēmām EKO skolas sertifikātu, labas emocijas, un vēlmi turpināt ieviest skolā un apkārtējā vidē jaunus risinājumus, lai padarītu dzīvi zaļāku.

Marta N., Agnese B., Laura 9.a, Žanna 9.b, Līga Ābola-Bērziņa.

 Linda Millere, Ketija Kraveca

21. gadsimtā vispopulārākais pārvietošanās līdzeklis ir vieglais automobilis. Automašīna atvieglo mūsu ikdienu, tomēr tās radītās emisijas ir viens no nozīmīgākajām klimata pārmaiņu iemesliem. Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas ceturto daļu rada tieši  transports. Gluži tā pat ir arī Latvijā.[5.][1.] Mūsdienās cilvēki izmanto privātos auto, lai veiktu ne tikai garas distances, bet arī pavisam īsas - tādas, kuras var sasniegt ejot vai izmantojot velosipēdu. Ko automašīnas sliktu dara cilvēkiem un videi?   

Foto: Ketija Kraveca

  Transporta radītās problēmas sākas jau ar ceļu izveidi. Lai pārvietotos ar auto, bieži vien tiek izcirsti meži jaunu ceļu būvei. Tas maina meža biomas daudzveidību - tiek iznīcināti augi un koki, dzīvnieki nejūtas droši autoceļu tuvumā. Pēkšņi viņu dzīvesvietā parādījies ceļš, pa kuru lielā ātrumā brauc mašīnas un rada troksni. Bieži vien dzīvnieku atrašanās tuvu ceļiem rezultējas ar ceļa negadījumiem - nobrauktiem dzīvniekiem un avarējošām mašīnām.

  Autotransports rada arī trokšņa piesārņojumu, kuru Pasaules Veselības organizācija uzskata par otro nozīmīgāko vides faktoru, kas ietekmē Eiropā dzīvojošās sabiedrības veselību. Eiropas Vides aģentūra ir izpētījusi un konstatējusi, ka vislielākais trokšņu avots ir privātais autotransports. [2.] Trokšņa piesārņojums izraisa apgrūtinājumu, stresu, bezmiegu, kā arī veselības traucējumus

   Transports arī ietekmē vidi, kurā mēs dzīvojam. Lai izražotu vienu automašīnu, tiek patērēta ļoti daudz materiālu enerģija. Tiek patērēti 150 000 litri ūdens. [3.] Veidojas ūdens un gaisa piesārņojums. Augsne degradējas un kļūst neauglīga, līdz ar to samazinās augsnes organismu daudzveidība. Šādā augsnē nav barības vielu augiem, kurus, savukārt, pārtikā izmanto dzīvnieki. Šī domino efekta ietekmē mainās faunas un floras daudzveidība - sugas kļūst apdraudētas, jo to pārstāvju skaits pamatīgi sarūk, vai arī tās var izmirt pavisam. Cilvēku veselību ietekmē ne tikai transporta piesārņojums, bet arī neveselīgs dzīves veids - fizisko aktivitāšu trūkums krasi izmaina mūsu labklājību un veselību - gan fizisko, gan garīgo.

LV portāla infografika. Avots: Auto asociācija [1.]

 Izveidojām aptauju [4.] gan jauniešiem, gan pieaugušajiem par cilvēku pārvietošanās paradumiem.Aptaujā kopā piedalījās 71 cilvēki, kurus iesaistījām gan no skolas, gan no dažādām pilsētām. Noskaidrojām, ka ikdienā ar privāto auto pārvietojas 42,5% aptaujāto, ar kājām 39,2%, bet ar velosipēdu tikai 10%. No visiem aptaujātajiem tikai 42% ir velosipēda vadītāja apliecības un 15,5% velosipēdi nemaz nav pieejami.

  Ir jāprot izvēlēties, kad izmantot automašīnu, jo ne vienmēr tā ir vajadzīga. Automašīnu var pietiekami bieži aizstāt ar velosipēdu un tas neradīs siltumnīcas efekta gāzes. Jautājām, kas traucē ikdienā izmantot velosipēdu.

 Kā galveno problēmu cilvēki min velo celiņu trūkumu. Droši un sakopti celiņi ir reti sastopami. Braucējiem ir svarīgi, lai ceļš būtu pietiekami plats un netiktu apdraudēti ne paši velobraucēji, ne gājēji, ne auto plūsma. Ir cilvēki, kuri vēlas veikt braucienus starp pilsētām ar velosipēdu, taču baidās no satiksmes un nevēlas to aizkavēt, jo pa šosejām mašīnas brauc lielā ātrumā. Vēl viens šķērslis, kas neļauj cilvēkiem pārvietoties ar velo, ir velosipēda vadītāja apliecības trūkums - tikai 42% ir šī apliecība. [4.]

Aptaujas infografika: Linda Millere

   Intervijā, ar Cēsu pašvaldības teritorijas plānošanas nodaļas vadītāju Eviju Taureni, noskaidrojās, ka cilvēku skaits, kuri pārvietojas ar velosipēdu pieaug, tomēr ir jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ, cilvēkiem nav iespējams pārvietoties, izmantojot velosipēdu vai ejot. “Protams, arī velobraucējiem sarežģījumus pārvietoties rada šaurie celiņi, kuri jādala ar gājējiem. Veloceliņu izveide ir sarežģīta, tāpēc to infrastruktūru cenšas uzlabtot ielu pārbūves laikā. Tas ir laikietilpīgs un dārgs process.”

Piemēram, Cēsīs, tuvākajā nākotnē tiek plānota dažu ceļu pārbūve. Veidojot projektu tiek padomāts vai arī būs vieta veloceliņiem.

    Notiekti jāmin, ka ir nepieciešams nodrošināt skolas, uzņēmumus un daudzdzīvokļu namus ar drošām velosipēdu novietnēm un uzglabāšanas vietām. “Skolās jāpievērš uzmanība izglītībai par drošu satiksmi, jo tas galvenokārt ir iemesls, kas biedē vecākus un arī pašvaldības”.  Velo izmantošana ir jāpopularizē ‘’Katrs, kurš ir izvēlējies pārvietoties ar velosipēdu, aktualizē tā izmantošanu un ir kā mazs vēstnieks. Mēs bieži vien nepiedomājam, kādu mēs veidojam pilsētu, ja mēs to pieliekam pilnu ar mašīnām.”

 Ir svarīgi dažādi risinājumi.

  Uzklausījām dažādus cilvēku viedokļus, kā varētu palīdzēt cilvēkiem biežāk izmantot velosipēdu. Secinājām, ka iespējami šādi risinājumi: aktualizēt veloapmācību visās skolās, veidot kampaņas, motivēt cilvēkus braukt ar velosipēdu, rosināt pašvaldības uzlabot veloinfrastruktūru, uzturēt to labā lietošanas kārtībā, izteikt priekšlikumus uzbūvēt veloceliņus arī gar šosejām, izveidot velosipēdu novietnes dažādās pilsētvides daļās. Intervijā Evija Taurene teica: ‘‘Ja visi, kas pārvietojas ar velosipēdu, kolektīvi, piedomāu pie adekvātas un drošas pārvietošanās kopējā satiksmē, priekšstats par velosipēdistiem arī uzlabotos”.

  Protams, viens cilvēks nevar izmainīt pasauli, bet, ja izkāpsim no komforta zonas un būsim vienoti, varam to uzlabot!

  To ko nevar viens, to var visi kopā!

Atsauces

1. https://lvportals.lv/norises/329557-transporta-zalinasana-vai-plani-laus-sasniegt-merkus-2021

 2. https://www.zalabriviba.lv/ilgtspejigs-paterins/zalais-celvedis/transports/

3.https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

4.https://docs.google.com/spreadsheets/d/1ZIJnHACn3EaZ_hyffsg7OJsDnWO08UYzhTW1d92oPuY/edit?usp=sharing (aptauja, 71 respondents)

 5.https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/SEG_emisiju_un_ETS_monitorings/Zinojums_par_klimatu/SEG_kopsavilkums/Majas_lapai_LVGMC_2022_seginvkopsavilkums.pdf

No 24. - 26. februārim notika Vides izglītības fonda organizētais Ekoskolu Ziemas forums, kurā piedalījās četri jaunieši no eko padomes. Šajās trīs dienās galvenais uzdevums bija izveidot hakatona prezentāciju par kādu no trīs dotajām vides problēmām - transportu, pārtiku vai resursiem.

Pirmajā dienā notika iepazīšanās saliedēšanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes savās komandās. Vēlāk dažādi eksperti interaktīvajā diskusijā izstāstīja "Ko darīt mums, kad pasaule deg, un kā nesadegt mums pašiem". Vakarpusē uzstājās Vidzemes augstskolas improvizācijas teātris ViaGars.

Otrajā dienā notika dažādas izglītojošas nodarbības un prasmju darbnīcas par to, kā būt draugos ar dabu un dzīvot videi draudzīgi. Bija arī nakts trase, kurā bija dažādi, jautri un interesanti uzdevumi svaigā gaisā, kuri palīdzēja jauniešu komandām kļūt saliedētākām. Pēc nakts trases notika ballīte, kurā uzstājās " Džentlmeņu špagats".

Pēdējā dienā tika prezentētas hakatona uzdevumu prezentācijas un organizēts radošais uzdevums sabiedrības informēšanai "Salabo pasauli! "

Kopumā šīs dienas bija ļoti interesantas un aizraujošas, uzzinot daudz ko jaunu no mentoriem un ieguvām jaunus draugus.

• 1
• 2
•